Kanāda - to zina visi: Ikviens zina: bērnībā tu uzraksti vēstuli, ieliec to pudelē un iemeti ūdenī. Taču izredzes, ka kāds atradīs vēstījumu pudelē, ir niecīgas - bet ne kādai sievietei no Kanādas !

1998. gadā, kad Makenzija Van Eika mācījās ceturtajā klasē, viņa piedalījās skolas projektā. Viņai tika uzdots uzrakstīt piezīmi par ūdens kvalitāti lielajos ezeros, ievietot to pudelē un iemest ezerā Vindsorā, Kanādā.

Kā ziņoja skola, gandrīz trīs desmitgades vēlāk kāds bērns, kurš apmeklēja to pašu iestādi, atrodot šo vēstījumu pudelē, pastaigājoties ar vecmāmiņu pie ezera.

"Šī vēstule ir no Makenzijas Morisas, un es mācos Svētā Jāņa Kristītāja skolā. Es mācos ceturtajā klasē kopā ar Sentpjēra kungu," vēstulē bija teikts. Bērns bija pārsteigts un aiznesa vēstuli uz skolu, lai parādītu to skolotājam.

Kad viņa nolasīja vēstuli pašreizējai ceturtajai klasei, mazā meitene nespēja noticēt savām ausīm.

"Man nokrita žoklis, un visi jautāja: "Kas tas ir? Kas tas ir?" Un es teicu: "Mana mamma," pārsteigta sacīja mazā Skārleta.

Tas Makenziju aizveda pilnā lokā. Viņa visus šos gadus bija domājusi, kas noticis ar šo vēstuli.

"Bija iespaidīgi kaut ko tādu izdarīt un izmest ar domu, ka kāds to varētu atrast," teica mamma. Taču viņa noteikti nebija gaidījusi, ka tā būs viņas pašas meita.

Arī Rolandu Sentpjēru, nu jau pensionēto skolotāju, kurš pirms gadiem bija izdomājis šo uzdevumu, brīnumainais atradums bija tikpat aizkustinājis.

Viņš piebilda, ka ir pārsteigts, ka vēstījums pudelē ir izdzīvojis 26 gadus, nesadaloties.