Kanāda - Marijai Racīnei patīk vecas lietas. Spraigā pensionāre regulāri izstaigā antikvariātus. Taču tas, ko viņa atrada 2016. gadā, kanādieti nodarbinās vēl ilgu laiku.

Marija stāsta savu stāstu žurnālam Newsweek. Viņa atrada vecu Bībeli slimnīcas labdarības veikalā. "Es nezinu, kāpēc mani tā piesaistīja, jo es neesmu īsti reliģioza," viņa skaidro. Viņa paņēma Bībeli līdzi no 1880. gada bez liekas domāšanas.

"Kad atgriezos mājās, es pāršķirstīju lapaspuses un dziļi iekšpusē, apmēram 400. lappusē, atradu vēstuli," viņa stāsta. "Sākumā es ieraudzīju skaitli 94 un domāju, ka tā rakstīta 1994. gadā, bet, kad ieraudzīju rokrakstu un papīru, uz kura tā rakstīta, es sapratu, ka tā ir no 1894. gada!"

Neraugoties uz visām pūlēm, atradēja nespēja atšifrēt veco rokrakstu. Viņa varēja atpazīt tikai sūtītāju - kādu H. Harisu no Anglijas.

Vēstule un Bībele dažus nākamos gadus glabājās Marijas grāmatu plauktā. Līdz pirms dažām dienām.

Tad antikvariāta cienītāja Facebook tirdziņā atrada vēl vienu 1880. gadā datētu Bībeli. Viņa atcerējās savu atradumu un sāka veikt izpēti. Marija lūdza padomu citiem lietotājiem vietnē Reddit.

"Es nebiju vīlusies," viņa priecīgi saka. Viss nostājās savās vietās.

Viens lietotājs spēja padarīt vēstuli salasāmu, izmantojot mākslīgā intelekta programmatūru, bet cits spēja noskaidrot būtisku informāciju par sūtītāju.

Mana mīļā Irēna,

Paldies par vēstuli un ziediem - gandrīz pēdējais vasaras elpas vilciens. Es jūtos labāk, bet esmu ļoti vāja un trīcoša. Protams, ilgāk nekā pirms sešpadsmit gadiem ilgstoša trīce - tomēr ceru, ka izturēšu vēl mazliet ilgāk. Es šogad pilnīgi aizmirsu par Tavu dzimšanas dienu, un tikai dīvainā brīdī. Tobrīd biju ļoti slims.

Pastāsti bērniem, ka vienmēr priecājos par viņu ziņām. Priecājos, ka Čārlijs iekārtojas darbā, un ticu, ka viss ar viņu noritēs gludi un veiksmīgi.

(PS: Man šķiet, ka šī vasara ir bijusi mana draudzene - es neesmu bijusi tālu prom un kopš jūlija vidus esmu ļoti slima - varbūt drīz viss kļūs daudz labāk). Pagaidām daudz nerakstīšu. Tas ir viens no nepatīkamākajiem manas slimības aspektiem, ka man ir tik grūti rakstīt.

Ar mīlestību Tomam un visiem mazuļiem

"Viņš bija ārsts un Liberālās partijas biedrs, praktizēja Londonā. Mēs uzzinājām, ka viņš bija neticami mazs, bet joprojām bija ļoti cienīts medicīnas sabiedrībā," stāsta Marija. "Viņš nomira no tuberkulozes 1895. gada 26. aprīlī 77 gadu vecumā, neilgi pēc šīs vēstules uzrakstīšanas."

Bet tas vēl nebija viss, atklāj Marija. Pēkšņi ar kanādieti sazinājās Leslija no Anglijas. Viņa bija Henrija Harisa mazmazmeita un vēlējās no viņas iegādāties šo vēstuli.

Abas sievietes turpināja sazināties. "Es uzzināju, ka viņš bija pazīstams kā "mazais ārsts" un bija īss mugurkaula slimības dēļ. Viņam bija pieci bērni, un viņa bija ļoti aizkustināta, kad izlasīja vēstuli."

Marija nosūtīja vēstuli un Bībeli atpakaļ pēcnācējiem. Viņa atteicās no naudas. Viņa saka: "Es negribu paturēt neko, kas pieder kādam, kam tas nepārprotami būtu jāatgriež".

Kā vēstule, kas nosūtīta Anglijā pirms 130 gadiem, varēja nonākt lietoto preču veikalā vairāk nekā 7000 kilometru attālumā Kanādā, detektīvs amatieris nezina. Viņa spriež: "Pēc Otrā pasaules kara daudzi briti emigrēja uz Kanādu, lai sāktu jaunu dzīvi. Iespējams, kāds no viņiem paņēma līdzi Bībeli."