Pērkšana ir atļauta: Kāpēc šīs valsts iedzīvotāji seko līdzi saviem pirkstiem

Sidneja - Austrālijas vadošā zinātniskā organizācija CSIRO ir laidusi klajā lietotni. Paziņojumā teikts, ka precīza zarnu kustību dokumentēšana palīdzēs pētniekiem noteikt vēdera pūšanas paradumus.

Tagad Austrālijā ir zinātniski dokumentēti pirksti. (simbolisks attēls)
Tagad Austrālijā ir zinātniski dokumentēti pirksti. (simbolisks attēls)  © Montage: 123RF/diy13, 123RF/file404

Iemesls: 2021. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka 60 procentiem austrāliešu ir pārmērīga vēdera pūšanās. 43 procenti aptaujāto norādīja, ka viņiem tas notiek regulāri. "Tas lika mums aizdomāties: kāds ir "normāls" vēdera pūtienu skaits dienā?" jautāja valdības aģentūra.

Programma "Chart Your Fart" tika izstrādāta, lai labāk izprastu austrāliešu prāšanas paradumus un veicinātu veselības un labklājības pētījumus, teikts aģentūras paziņojumā.

"Būtībā mēs vēlamies uzzināt par jūsu prāšanas paradumiem. Mēs meklējam austrāliešus vecumā no 14 gadiem, lai tie mums sniegtu trīs dienu datus par vēdera pūšanu (ieskaitot nedēļas nogales dienu)," rakstīja CSIRO.

Lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt savas aizspriedumus par šo bieži vien neērto tēmu, aģentūra ar mirkšķi uzsvēra: "Mēs visi spārdām! Daži vairāk nekā citi! Daži skaļāk nekā citi! Daži smird vairāk nekā citi! Un daži ir smieklīgāki par citiem!"

Kā darbojas lietotne Fart?

Lietotne ne tikai reģistrēs pirkstu skaitu, bet arī smaržu, apjomu un ilgumu gaisā.
Lietotne ne tikai reģistrēs pirkstu skaitu, bet arī smaržu, apjomu un ilgumu gaisā.  © Chart Your Fart

Cita starpā lietotāji var reģistrēt savu pirkstu biežumu un to īpašības, piemēram, smaržu, apjomu, ilgumu un noturību gaisā.

Tas palīdzētu zinātniekiem izveidot "normāla" pirkšķa profilu dažādās vecuma grupās.

Pirdi ir pilnīgi dabiska parādība un zīme, ka gremošanas sistēma darbojas labi, teica CSIRO eksperte Megana Rebuli. Tā ir vienkārši lieko gāzu izvadīšana, kas rodas pārtikas šķelšanas un pārstrādes laikā.

Tomēr tādi faktori kā dažādi pārtikas produkti, slimības vai pat tas, kā cilvēks košļāj vai norij, ietekmē to, kā organisms pārstrādā lieko gāzi. Tas būtiski ietekmē smaku, biežumu un pat apjomu.