Leipciga - vairāk nekā septiņus metrus augstas un vairāku metru diametrā: Leipcigas pētnieki ir atklājuši milzīgas avotus Nāves jūrā. Dūmu vietā no tām izplūst sāļš šķidrums.

Nāves jūrā sāls saturs ir aptuveni 30 %, bet dažās sāls ezera daļās no zemes izplūst arī īpaši sāļš ūdens. Tur veidojas metrus augsti skursteņi, jo no ārkārtīgi sāļā gruntsūdens uzreiz kristalizējas minerāli, kā atklājuši pētnieki no Helmholca Vides pētniecības centra (UFZ) Leipcigā.

Šie skursteņi, ko dēvē par "baltajiem dūmiem", ir svarīgs agrīnās brīdināšanas rādītājs par sabrukšanas krāteriem, skaidro UFZ. Šie krāteri veidojas Nāves jūras tuvumā un rada draudus iedzīvotājiem.

Kā pētnieku komanda ziņo žurnālā "Science of the Total Environment", krāteri ir izveidojušies tur, kur zemes virsma pēc tam ir nogrimusi lielā teritorijā.

Saskaņā ar UFZ datiem Nāves jūra jau vairāk nekā 50 gadus nogrimst par aptuveni vienu metru gadā, jo tā ir atdalīta no svarīgām pietekām un sausuma un karstuma dēļ zaudē daudz ūdens spēcīgas iztvaikošanas rezultātā.

Ūdens līmenis pašlaik ir aptuveni 438 metrus zem jūras līmeņa. Pēc pētnieku domām, tas nozīmē, ka kaimiņvalstīm kļūst arvien grūtāk piekļūt gruntsūdeņu resursiem.

Zinātnieki atklāja, ka caur ezerā esošajām atverēm ezera dibenā izplūst ļoti sāļie gruntsūdeņi.

"Tā kā šim sālījumam ir nedaudz mazāks blīvums nekā Nāves jūras ūdenim, tas kā strūkla paceļas uz augšu. Tas izskatās kā dūmi, bet tas ir sāļš šķidrums," skaidroja UFZ hidroģeologs Kristians Zīberts. Dažas no šīm atverēm ir vairāk nekā septiņus metrus augstas un to diametrs ir divi līdz trīs metri.

"Baltie dūmi" ļauj ļoti labi prognozēt, kurās vietās tuvākajā nākotnē draud sabrukums, skaidroja Zīberts.

Šos skursteņus varētu ļoti precīzi kartēt, izmantojot autonomus ūdens transportlīdzekļus. "Tas būtu līdz šim vienīgais un vienlaikus ļoti efektīvais veids, kā noteikt reģionus, kas atrodas uz sabrukšanas robežas kā akūti apdraudēti," uzsvēra Zīberts.