Brandenburga/Turcija - Traumatiskas nedēļas diviem vācu lopu pārvadātājiem: sakaru sarežģījumu dēļ uz valsts robežas abiem šoferiem un viņu 69 grūsnām govīm nācās bezpalīdzīgi gaidīt. Līdz mirst pirmie dzīvnieki un izdzīvojušie tiek eitanizēti.

UZMANĪBU, traumatiski apraksti!

Kad 2024. gada 12. septembrī abas kravas automašīnas no Brandenburgas dienvidiem dodas ceļā uz Turciju, Heinrihs A. un viņa kolēģis pat nenojauš, kas viņus sagaida. Viņiem ir regulāri jāved uz Turciju grūsnas govis piena ražošanai.

Pēc Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas šķērsošanas konvojs pēc 1900 kilometriem piespiedu kārtā apstājas pie Turcijas robežas. Iemesls: Brandenburga tiek uzskatīta par epidēmijas skartās teritorijas daļu, un govis tiek pārbaudītas uz infekciozo infekciozo infekciozo katarālo drudzi. Lai gan visu četrkājaino draugu rezultāti ir negatīvi, braucienu nevar turpināt. Arī par atgriešanos ES nevar būt ne runas.

"Mēs atradāmies neviena cilvēka zemē," atceras Heinrihs. "Tas bija terminālis ar piecus metrus augstām betona sienām, trīs metrus augstu žogu virsū un kamerām katrā stūrī." Pat autovadītājiem nebija atļauts izbraukt no muitas zonas. Kāpēc? Viņi nezina. Viņi paši pēc dažām dienām maksā par barību govīm, kas nokļuvušas kravas automašīnā.

Viņi cer uz labvēlīgu iznākumu. Bet tā nav gaidāms. Daudz sliktāk: tas esot traumatizējoša pieredze.

Pēc dzīvnieku tiesību aizstāvju ziņojuma 11. oktobrī, 29 dienas pēc izlidošanas, muitas zonā ierodas novērošanas grupa. Tas, ko viņi redz, ir šausmīgi: izslāpuši un izsīkuši dzīvnieki, kas stāv centimetrus dziļi izkārnījumos. Daži no tiem jau ir dzemdējuši teļus, kas no vājuma guļ uz zemes. "Es ar to nespēju tik labi tikt galā, es varētu raudāt," saka Heinrihs, skatoties caur restēm.

Dažreiz govju mātes tiek ielaistas kūtī, bet smakas un mušu dēļ tām atkal jāaiziet - atpakaļ uz kravas automašīnām. Pēc mēneša nomirst pirmie dzīvnieki, kurus vēl dzīvie iestumj aizvien dziļāk dubļainajos izkārnījumos. Pretīgs skats, uz kuru autovadītājiem nākas bezpalīdzīgi skatīties.

"Tas, ko viņi izdarīja ar dzīvniekiem un mums, nav tik ātri un viegli pārstrādājams. Mēs rūpējāmies par dzīvniekiem no rīta līdz vakaram, un neviena palīdzība nesekoja," skumji saka Heinrihs.

Vēl pēc dažām dienām kravas automašīnas devās ceļā. Tās tiek nogādātas kautuvē, kur dzīvos dzīvniekus izkrauj un eitanizē. Govis, kas līdz tam brīdim jau ir mirušas, no kravas automašīnām izvelk uz atkritumu izgāztuves. Tā kā viena no tām joprojām elpo, lai gan vairākas stundas cīnās par izdzīvošanu, tā ir jāanestezē un tad jānogalina.

Heinriham nākas vienu virvi pēc otras aptīt ap līķu kājām, atkal un atkal kāpjot savā pilnīgi netīrajā kravas automašīnā. Ilgstoša pieredze: "Es joprojām naktīs pamostos un jautāju sev, vai tam visam bija jābūt tādam."

Irēna Veijersmulleres (Irene Weiersmüller) no organizācijas Animals Angels e.V., kas arī ir notikuma vietā un vienmēr cer uz pozitīvu iznākumu, cer, "ka šis gadījums, lai cik slikts tas arī nebūtu, var kaut ko darīt, lai kaut kas tāds vairs neatkārtotos".

Dokumentālā filma - uzmanieties, tajā ir daži satraucoši materiāli - būs skatāma ZDF otrdien (26. novembrī) no plkst. 22.15. Tā tagad ir pieejamaZDFmediathek.