Vīne - Austrijā ir izjukušas koalīcijas sarunas par trīs partiju aliansi starp ÖVP, SPÖ un liberālo partiju "Neos". Piektdien liberāļi paziņoja, ka viņi izstājas no nedēļām ilgušajām sarunām. Neraugoties uz intensīvām sarunām, "nekādu izrāvienu" ar melnbalto koalīciju panākt neizdevās, paziņoja partijas vadītāja Beate Meinl-Reisingere (46).

Ir bijuši vairāki balsojumi "pret" fundamentālām reformām. Papildus jaunām vēlēšanām pašlaik pastāv vairāki koalīcijas scenāriji - ar dažādām izredzēm gūt panākumus.

No rīta viņa bija informējusi ÖVP un SPÖ partiju līderus Karlu Nehammeru (52) un Andreasu Bableru (51), kā arī federālo prezidentu Aleksandru van der Bellenu (80), "ka mēs, Neos, neturpināsim sarunas par iespējamo trīs partiju koalīciju kopā ar Melnbaltajiem nākamās valdības partnera lomā", sacīja Meinl-Reisingere.

Tomēr viņa apliecināja ÖVP un SPÖ savas partijas atbalstu parlamentā dažos jautājumos. "Mēs neteiksim "nē" jau panāktajiem kompromisiem," viņa apliecināja.

Strīdpunkts trīspusējās sarunās bija jaunā budžeta plānošana. Austrija atrodas ekonomiskajā krīzē, un tajā pašā laikā tai ir jāveic stingri taupības pasākumi, lai izpildītu ES finanšu stabilitātes kritērijus. Par jaunās valdības galveno uzdevumu tiek uzskatīts panākt līdzsvaru starp taupības pasākumiem un ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Triju partiju alianse būtu pirmā Austrijas politikā kopš 1949. gada. Tomēr jau oktobrī sāktajās koalīcijas sarunās radās strīdīgi jautājumi. ÖVP konservatīvie, SPÖ sociāldemokrāti un liberāļi nebija vienisprātis par tādiem jautājumiem kā ekonomika un budžets.

Tikmēr ÖVP līderis Nehammers pat draudēja pārtraukt sarunas ar SPÖ.

ES valsts Austrija cīnās ar ekonomikas lejupslīdi un lielu budžeta deficītu.

Septembra beigās notikušajās Nacionālās padomes vēlēšanās par spēcīgāko spēku parlamentā pirmo reizi kļuva labēji populistiskā FPÖ, kas ieguva 28,85 % balsu. Konservatīvā ÖVP ieguva 26,3 %, tai sekoja sociāldemokrātiskā SPÖ ar 21,1 %.

FPÖ uzskata, ka tās prognozes ir apstiprinājušās. Jau mēnešiem ilgi tā brīdināja par šo "politisko briesmoni zaudētāju luksofora sistēmas, kas veidota pēc Vācijas parauga", sacīja FPÖ ģenerālsekretārs Mihaels Šnēdlics. "Karls Nehammers ir ignorējis visas šīs bažas, jo viņu patiesībā interesē tikai viena lieta: viņa paša kā kanclera amats!". FPÖ pieprasīja kanclera atkāpšanos.

Galēji labējās FPÖ līderis Herberts Kikls (56), kurš pats vēlējās kļūt par kancleru, nespēja atrast partneri ÖVP un SPÖ, lai izveidotu valdību. Tāpēc ÖVP, SPÖ un Neos uzsāka koalīcijas sarunas.

Pēc koalīcijas sarunu izjukšanas tagad papildus iespējai rīkot jaunas vēlēšanas pastāv vairāki koalīcijas scenāriji, ziņo ziņu aģentūra APA. Tomēr divpartiju varianti tiek uzskatīti par maz ticamiem, un gan ÖVP, gan SPÖ līdz šim ir noraidījušas sadarbību ar labēji populistisko FPÖ.

Klasiska SPÖ un ÖVP "lielā koalīcija" iegūtu tikai niecīgu vienas balss vai 92 mandātu vairākumu 183 deputātu Nacionālajā padomē. Tomēr saskaņā ar APA sniegto informāciju partijas kopumā nepiekrīt šādai mazāk drošai sadarbībai iespējamo domstarpību dēļ.

Tomēr saskaņā ar APA sniegto informāciju matemātiski iespējama būtu vēl viena ÖVP, SPÖ un Zaļo trīs partiju koalīcija. Tā rezultātā tiktu iegūts stabilāks vairākums - 108 vietas. Konservatīvo, sociāldemokrātu un liberāļu trīs partiju koalīcija, kas sabruka pēc Neos izstāšanās, būtu ieguvusi 110 vietas.