Berlīne - Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) ir klasificējis AfD kā labēji ekstrēmistisku partiju .

Iekšzemes slepenais dienests paziņoja, ka aizdomas par to, ka partija īsteno centienus, kas vērsti pret brīvo demokrātisko pamatnosacījumu, ir apstiprinājušās un būtībā kļuvušas drošas.

"Partijā valdošā etniski rasu izpratne par tautu nav savienojama ar brīvu demokrātisku pamatnosacījumu," paziņoja drošības iestāde. Tās mērķis ir izslēgt noteiktas iedzīvotāju grupas no vienlīdzīgas līdzdalības sabiedrībā.

"Konkrēti, AfD uzskata, ka, piemēram, Vācijas pilsoņi, kuri ir migrējuši no musulmaņu vairākuma valstīm, nav līdzvērtīgi Vācijas tautas locekļi, kā tos etniski definē partija," teikts iekšējās izlūkošanas iestādes paziņojumā.

Partijas un AfD vadošo pārstāvju izteikumi un nostāja pārkāpj cilvēka cieņas principu, paskaidroja aģentūras viceprezidenti Sinans Selens un Silke Villems. Tas bija izšķirošs faktors, lai veiktu novērtējumu, kas tagad ir veikts.

Vairāki politiķi to izmantoja kā iespēju aicināt aizliegt partiju. Tomēr pašreizējais federālais kanclers Olafs Šolcs (SPD) brīdināja, ka nevajadzētu "steigties".

Abi AfD līdzpriekšsēdētāji Alise Veidela un Tino Krūpalla ir kritizējuši viņu partijas klasificēšanu par apstiprinātu labējo ekstrēmistu partiju kā nopietnu triecienu Vācijas demokrātijai.

"Federālā valdība ir amatā tikai četras dienas. Slepenajam dienestam vairs nav pat prezidenta. Un kategorizācija kā tā sauktā "aizdomās turamā lieta" nav juridiski pabeigta," abi politiķi rakstīja Berlīnē izplatītajā paziņojumā presei.

Neskatoties uz to, AfD tagad tiek publiski diskreditēta un kriminalizēta kā opozīcijas partija īsi pirms valdības maiņas. "Tāpēc ar to saistītā mērķtiecīgā iejaukšanās demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā ir nepārprotami politiski motivēta. AfD turpinās juridiski aizstāvēties pret šo nomelnošanu, kas apdraud demokrātiju," paziņoja abi politiķi. Viņi arī norādīja uz neseno AfD atbalsta pieaugumu jaunākajās aptaujās.

Tīringenes , Saksijas un Saksijas-Anhaltes federālo zemju konstitūcijas aizsardzības biroji iepriekš bija klasificējuši attiecīgās AfD federālo zemju apvienības kā apstiprinātu labēji ekstrēmistu kustību.

Pēc tam, kad 2021. gada februārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka partija kopumā ir klasificēta kā aizdomās turamais gadījums, Konstitūcijas aizsardzības birojam pēc Ķelnes Administratīvās tiesas rīkojuma bija jāgaida aptuveni gads, pirms tas varēja publiskot šo novērtējumu un attiecīgi uzraudzīt partiju.

Minsteres Augstākā administratīvā tiesa 2024. gada maijā nolēma, ka Konstitūcijas aizsardzības birojam bija taisnība, klasificējot AfD kā aizdomās turamo labējo ekstrēmistu organizāciju. Juridiskais strīds turpinās.

Izlūkdienestu resursu izmantošana jau ir atļauta pat novērošanas kā aizdomīga gadījuma gadījumā.

Tie ietver, piemēram, tā saukto V-Leuten - cilvēku, kuriem ir piekļuve iekšējai informācijai - izmantošanu. Ir atļauta arī novērošana vai attēlu un skaņas ieraksti. Tomēr, izvēloties un izmantojot šos līdzekļus, ir jāievēro proporcionalitātes princips.

Šādu līdzekļu izmantošanas slieksnis ir pazemināts, ja novērošanas objekts ir klasificēts kā apstiprināts ekstrēmists. BfV veiktai novērošanai, šķiet, nav nekāda sakara ar partiju aizliegumu.

Tas ir tāpēc, ka to var pieprasīt tikai Bundestāgs, Bundesrats vai federālā valdība Federālajā konstitucionālajā tiesā. Tomēr viena no šīm trim konstitucionālajām iestādēm varētu justies iedrošināta, pateicoties iekšzemes izlūkošanas dienesta jaunajam novērtējumam, iesniegt šādu pieteikumu.

Tagad pieņemtais lēmums ir balstīts uz plašu BfV ziņojumu, kas paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Iekšējā darba dokumenta, kurā iekļauti arī secinājumi par pēdējo Bundestāga vēlēšanu kampaņu, publicēšana nav plānota.

Pirmo reizi ziņots plkst. 10.53, pēdējo reizi atjaunināts plkst. 13.59.