Vācija - Cenas jau divus gadus aug straujāk nekā algas. Tāpēc arvien vairāk cilvēku ir atkarīgi no pārtikas bankām. Taču to iespējas arvien vairāk izsīkst.

Daudzi cilvēki dodas uz pārtikas bankām, lai savilktu galus ar pārtiku. Tomēr jau ir nācies uz laiku apturēt pārtikas produktu piegādi un palielināt pārtikas devas.

Saskaņā ar Paritätischer Gesamtverband nabadzības ziņojumu vairāk nekā 14 miljoni Vācijas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.

Situācija ir pasliktinājusies kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai sākuma un tā izraisītās inflācijas. Kopš tā laika pārtikas bankās visā valstī ir bijis vidēji par 50 % vairāk klientu.

No daudzu cietušo viedokļa raugoties, arī pensijas un sociālie pabalsti nav pietiekami palielināti. Tāpēc gandrīz divi miljoni cilvēku regulāri vēršas kādā no vairāk nekā 970 pārtikas bankām, lai saņemtu pārtiku.

Tie galvenokārt ir Vācijas pensionāri, Ukrainas bēgļi un bezdarbnieki. Pieprasījums ir palielinājies gandrīz visās vietās. Tomēr tajā pašā laikā pārtikas ziedojumu skaits samazinās, jo lielveikali rēķina arvien ilgtspējīgāk.

Saspīlētā situācija ir atstājusi iespaidu arī uz brīvprātīgajiem. Nepārtraukti ir jāsagatavo telpas, jāvelk galdi un jāstāda izstādes. Tajā pašā laikā daudzi cilvēki, kurus skārusi nabadzība, vēršas pie uz vietas esošajiem darbiniekiem ar savām personīgajām raizēm un bailēm.

"Pārtikas bankas nevar absorbēt un uzņemties to, ko valsts nav spējusi izdarīt gadu desmitiem," laikrakstam "Neue Osnabrücker Zeitung" sacīja pārtikas banku jumta organizācijas priekšsēdētājs Andreas Steppuns (62).

Pēc Steppūna domām,federālā kanclera Olafa Šolca (66, SPD) ierosinātā PVN samazināšana pārtikai ir pirmais iespējamais solis, "bet nekas vairāk".