Politiskā krīze kaimiņvalstī: gāzta Francijas valdība!

Rachel Boßmeyer

Parīze (Francija) - Francijas opozīcija ar neuzticības balsojumu ir gāzusi premjerministra Mišela Barnjē (73) centriski labējo valdību. Pret valdību Nacionālajā asamblejā kopīgi nobalsoja Marinas Lepēnas (56) labējie nacionālisti un kreisā spārna nometne, tādējādi iegūstot nepieciešamo vairākumu.

Francijas Nacionālā asambleja: 331 no 577 deputātiem atsauca uzticību valdībai.
Francijas Nacionālā asambleja: 331 no 577 deputātiem atsauca uzticību valdībai.  © Michel Euler/AP/dpa

331 no 577 deputātiem atcēla uzticību valdībai. Barnjē tagad ir jāiesniedz prezidentam Emanuelam Makronam (46) sava atkāpšanās un valdības demisija. Balsojums par neuzticības izteikšanu neietekmē valsts vadītāja amatu.

Valdības krišana ir iegrūdusi Franciju dziļā politiskā krīzē. Jaunas parlamenta vēlēšanas nav iespējamas līdz nākamajai vasarai. Tāpēc varas līdzsvars joprojām ir strupceļā.

Nedz kreisā spārna nometnei, kas uzvarēja vasarā notikušajās parlamenta vēlēšanās, nedz Makrona centristu spēkiem, nedz labējiem nacionālistiem ap Marinu Lepēnu un viņas sabiedrotajiem nav sava vairākuma. Visticamāk, ka valdības izveidošana atkal būs sarežģīta. Šķiet maz ticams, ka galu galā pietiks ar ko vairāk par mazākuma valdību.

Pēc Vācijas svarīgā Francijas un Vācijas dzinējspēka otrajam pīlāram Eiropā arī draud īslaicīgs politiskais strupceļš, un galvenokārt būs jārisina iekšpolitiskās problēmas.

Valdība cieta neveiksmi, jo saasinājās strīds par taupības budžetu.

Francijas premjerministrs Mišels Barnjē (73) uzstājās Nacionālajā asamblejā - pirms balsojuma par neuzticības izteikšanu.
Francijas premjerministrs Mišels Barnjē (73) uzstājās Nacionālajā asamblejā - pirms balsojuma par neuzticības izteikšanu.  © Michel Euler/AP/dpa

Makrona biroju neuzticības balsojums neskar. Tomēr viņš kā prezidents ieceļ premjerministru. Pēc parlamenta vēlēšanām viņš bija aktīvi iesaistīts valdības meklēšanā, un, visticamāk, to darīs arī turpmāk.

Turklāt arī valdības krišana viņu nav atstājusi neskartu. Valsts vadītājs pēc ilgām diskusijām bija iecēlis Barnier premjerministra amatā, un viņa centriski noskaņotie spēki palīdzēja valdībai. Tagad opozīcija, visticamāk, mēģinās piespiest Makronu izsludināt pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas sarežģītās politiskās situācijas dēļ. Līdz šim Makrons to vienmēr ir noraidījis.

Politiskā krīze nelabvēlīgi ietekmē arī Francijas ekonomiku. Valstij ir pārāk daudz jaunu parādu. Barnjē vēlējās to atkal kontrolēt.

Viņa valdība cieta neveiksmi, jo saasinājās strīds par taupības budžetu. Tā, visticamāk, ieies kā viena no īsākajām valdībām Francijas jaunāko laiku vēsturē.