Norvēģija - Gandrīz ikviens ir meklējis savu vārdu, lai uzzinātu, ko par viņu zina internets. Mūsdienās šādu informāciju sniedz arī mākslīgā intelekta modeļi. Kad norvēģis Arve Hjalmārs Holmens ziņkārīgi meklēja sevi, viņš pat nenojauta, kāds šokējošs atklājums viņu sagaida.

Norvēģis jautāja ChatGPT: "Kas ir Arve Hjalmārs Holmens?" Pēc tam viņš saņēma stāstu, kas bija pat daļēji patiess, kā ziņo NOYB.

Viņa bērnu skaits un dzimums, ģimenes dzīvesvieta - viss pareizs. Tas nebūtu tik problemātiski, ja stāsts nebūtu aizgājis mazliet tālāk.

AI arī apsūdzēja ģimenes tēvu viņa bērnu slepkavībā.

Saskaņā ar ChatGPT datiem divi no viņa dēliem tika atrasti miruši dīķī. "Arve Hjalmārs Holmens tika apsūdzēts savu divu dēlu slepkavībā un vēlāk notiesāts par trešā dēla slepkavības mēģinājumu," turpinājās teksts.

Izdomāts stāsts par slepkavību būtu viena lieta, bet, tā kā šeit dezinformācija bija sajaukta ar skaidriem un pat pareiziem personas datiem, tas bija bīstams apmelošanas gadījums.

"Daži cilvēki domā, ka nav dūmu bez uguns. Tas, ka kāds varētu izlasīt šo saturu un noticēt, ka tas ir patiesība, mani biedē visvairāk," sacīja Holmens.

Ar Austrijas datu aizsardzības NVO NOYB palīdzību viņš iesniedza sūdzību pret ChatGPT izstrādātāju OpenAI.

"VDAR ir nepārprotama. Personas datiem jābūt pareiziem. Un, ja tas tā nav, lietotājiem ir tiesības tos labot. Nepietiek ar to, ka ChatGPT lietotājiem tiek parādīts neliels paziņojums, ka tērzēšanas robots var kļūdīties," saka datu aizsardzības jurists Joakims Sēderbergs.

NOYB aicināja OpenAI izdzēst apmelojošo jautājumu un ierosināja piemērot uzņēmumam naudas sodu.

Valodas modelis tagad izmanto arī meklēšanu internetā, lai izvairītos no līdzīgiem incidentiem. Lai gan nepatiesā informācija par norvēģi vairs netiek rādīta, tā, visticamāk, joprojām ir datu kopā.