Devītās planētas meklējumos: Pētnieki nakts debesīs atklāj pundurplanētu.

Prinstona (ASV) - Ilgu laiku tika uzskatīts, ka aiz Kvaipera jostas Saules sistēmas malā ir tikai tukšums. Taču tagad ir parādījies debesu ķermenis, kas zinātniekus ir atstājis bez vārdiem. Vai varētu būt, ka ledainajai pundurplanētai Plutonam ir vēl viens brālēns?

Kopš 2006. gada 24. augusta Plutons vairs nav uzskatāms par Saules sistēmas planētu, bet gan par pundurplanētu. Tomēr tā ir gandrīz trīs reizes lielāka par jaunatklāto "2017 OF201".
Kopš 2006. gada 24. augusta Plutons vairs nav uzskatāms par Saules sistēmas planētu, bet gan par pundurplanētu. Tomēr tā ir gandrīz trīs reizes lielāka par jaunatklāto "2017 OF201".  © Fotomontage: Jiaxuan Li (Princeton), Sihao Cheng (IAS), Nasa/Epa/dpa

Pagājušajā ceturtdienā ķīniešu astrofiziķis Sihao Čengs kopā ar kolēģi Dzjaksuanu Li (Jiaxuan Li) un kolēģi Eritasu Jangu (Eritas Yang) publicēja zinātnisku rakstu, kurā pētnieki paziņoja par savu jauno atklājumu.

Viņu aktuālais pētniecības projekts bija leģendārās 9. planētas meklējumi.

Tā ir teorētiska, zinātniski vēl nepierādīta devītā planēta Saules sistēmā, kuras orbīta esot pat lielāka par visattālākās planētas Neptūna orbītu.

Septiņu gadu laikā trīs zinātnieki novēroja dažādus objektus debesīs, un viens no tiem īpaši piesaistīja viņu uzmanību - mazs punktiņš, ko viņi mīļi iekristīja ar mīklaino nosaukumu "2017 OF201".

Aiz skaitļu un burtu sajaukuma patiesībā slēpjas vēl viens pretendents uz pundurplanētas statusu. Precīzi mērījumi vēl nav veikti, bet zinātnieki pieņem, ka mazās planētas aptuvenais diametrs ir 700 kilometri.

Tas padara to par otru lielāko zināmo debesu ķermeni tā dēvēto "transneptūniešu ķermeņu (TNO)" klasē aiz lielā brālēna Plutona.

Šī ilustrācija sniedz nelielu priekšstatu par to, cik liela patiesībā ir "2017 OF201" orbīta.
Šī ilustrācija sniedz nelielu priekšstatu par to, cik liela patiesībā ir "2017 OF201" orbīta.  © Jiaxuan Li and Sihao Cheng

Planēta varētu būt izmetusi "2017 OF201" kosmosā

Līdz šim Starptautiskā Astronomijas savienība par pundurplanētām ir atzinusi piecus mūsu Saules sistēmas objektus. Vai "2017 OF201" būs sestā?
Līdz šim Starptautiskā Astronomijas savienība par pundurplanētām ir atzinusi piecus mūsu Saules sistēmas objektus. Vai "2017 OF201" būs sestā?  © Images of dwarf planets: NASA/JPL-Caltech; image of 2017 OF201: Sihao Cheng et al.

"2017 OF201" ir viens no tālākajiem objektiem, ko mēs varam redzēt mūsu Saules sistēmā.

Zinātnieki Saules sistēmā jau ir atraduši vairākus citus TNO, taču "2017 OF201" ir īpašs ne tikai ar savu masu, bet arī ārkārtīgi lielo orbītu.

Čens skaidro: "Objekta afēlijs - punkts, kas atrodas vistālāk no Saules, - ir vairāk nekā 1600 reižu tālāk nekā Zeme. Savukārt tā perifēlijs - punkts, kas atrodas īsākajā attālumā no Saules, - ir aptuveni 44,5 reizes lielāks par mūsu planētas orbītu." Šādai ārkārtīgi lielai orbitai, lai aplidotu vienu riņķi ap Sauli, pundurplanētai ir nepieciešami neticami 25 000 gadu.

Zinātnieki šo nesamērīgi lielo orbītu var izskaidrot tikai ar garu gravitācijas ietekmju vēsturi. Iespējams, ka "2017 OF201" pagātnē tik ļoti pietuvojās kādai lielākai planētai, ka tās gravitācija to kā centrifūga izsvieda kosmosa plašumos un Oorta mākonī - mūsu Saules sistēmas tālākajā malā.

No Oorta mākoņa nāk daudzi ledus un iežu fragmenti, kurus mēs šeit uz Zemes redzam kā kvēlojošas komētas.