Tas ir revolucionāri mainījis Piena Ceļa attēlu: Kosmosa zonde "Gaia" dodas pensijā
Rachel Boßmeyer
Parīze - Vairāk nekā desmit gadus Eiropas zonde "Gaia" novēro debess ķermeņus Piena Ceļā. Tagad tās misija tuvojas noslēgumam. Taču daži "Gaia" atklājumi, iespējams, vēl tikai gaidāmi.
Tā ir revolucionāri mainījusi Piena Ceļa attēlu - tagad Eiropas kosmosa zonde "Gaia" pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas darbības beidz savu darbu. Saskaņā ar Eiropas Kosmosa aģentūras ESA datiem kopš 2014. gada vidus kosmiskais aparāts ir veicis trīs triljonus novērojumu, izveidojot lielāko un precīzāko mūsu galaktikas karti.
Tā dati ir apgāzuši pat visvienkāršākos priekšstatus par galaktikas centru un spirālveida atzariem, raksta ESA vadītājs Jozefs Ašbahers (Josef Aschbacher) vietnē X. Saskaņā ar EKA sniegto informāciju misija ļāva arī uzzināt vairāk par Piena Ceļa vēsturi.
"Gaia", kas tika palaista kosmosā 2013. gada beigās, mērķis bija reģistrēt gandrīz divu miljardu debesu ķermeņu pozīcijas, kustības, attālumus un spilgtumu. Tas atbilst aptuveni vienam procentam mūsu galaktikas.
EKA zinātnes direktore Kerola Mundella (Carole Mundell) runāja par "datu krātuvi", ko "Gaia" ir savākusi. Misija bija pārspējusi visas cerības.
Kosmosa zonde "Gaia" kā "atklājumu mašīna"
"Gaia" veiktie novērojumi ir ļāvuši pētniekiem veikt daudzus atklājumus kosmosā , piemēram, melnos caurumus vai iespējamus asteroīdu mēness. "Gaia" bija desmitgades atklājumu mašīna," teica Entonijs Brauns no Leidenes universitātes.
Tagad "Gaia" ir jāveic vēl daži tehniski testi, pirms tā pamet savu pašreizējo atrašanās vietu Saules-Zemes sistēmas tā sauktajā Lagrangea 2. punktā, aptuveni 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Pēc tam zondi ievietos tā dēvētajā pensijas orbītā, kā to dēvē EKA, tālu no Zemes ietekmes sfēras.
Pēc tam "Gaia" marta beigās tiks izslēgta.