Noslēpumaina pastkarte no "Titānika": vai autors paredzēja katastrofu?
Londona - Vai viņš paredzēja gaidāmo katastrofu? Tikai piecas dienas pirms "Titānika" nogrimšanas kāds pirmās klases pasažieris uzrakstīja noslēpumainu pastkarti.

113 gadus pēc "Titānika" nogrimšanas (1912. gada 15. aprīlī) pastkarte tika izsolīta. Tās autors bija pulkvedis Arčibalds Greisijs, viens no 709 katastrofā izdzīvojušajiem.
Atklātnē, kas datēta ar 10. aprīli un piegādāta "Titānika" otrās apstāšanās laikā Īrijā, pulkvedis dalās savās pārdomās ar kādu paziņu par tolaik lielāko kuģi pasaulē. "Viņš ir labs kuģis, bet es pagaidīšu līdz brauciena beigām, pirms izteikšu spriedumu par viņu."
Tajā pašā laikā Greisijs skaidri norāda, ka, iespējams, būtu devis priekšroku ceļojumam pāri Atlantijas okeānam ar citu kuģi: "Oceanic" ir kā vecs draugs, un, lai gan tai nav tā izsmalcinātā stila un daudzveidīgo prieku kā šim lielajam kuģim, man pietrūkst tās kuģotprasmes un jahtas izskata dēļ."
Piecas dienas vēlāk "Titāniks" pie Ņūfaundlendas sadūrās ar aisbergu, un pārējais ir vēsture.
Tagad kartīte no kartes saņēmēja pēcteča pēcteča īpašuma ir izsolīta Anglijā. Izsoļu nams "Henry Aldridge & Son"cerēja, ka tā tiks pārdota par 60 000 sterliņu mārciņu (70 000 eiro) . Galu galā tas bija "nedaudz" vairāk: kāds solītājs par vēsturisko dokumentu samaksāja iespaidīgos 300 000 mārciņu jeb nepilnus 350 000 eiro, vēsta laikraksts Guardian.

Kas bija pulkvedis Arčibalds Greisijs?
Pulkvedis Arčibalds Greisijs tiek uzskatīts par vienu no slavenākajiem "Titānika" izdzīvojušajiem.
Izdzīvojušie stāstīja, kā pulkvedis katastrofas laikā rūpējies par sievietēm un bērniem, nesis viņiem segas un palīdzējis iekļūt glābšanas laivās. Tikai īsi pirms "Titānika" nogrimšanas viņš ar drosmīgu lēcienu ūdenī pameta kuģi un kopā ar citiem izdzīvojušajiem pieķērās apgāztai glābšanas laivai.
Daudzi cilvēki zaudēja dzīvību ledainajā ūdenī, vēlāk Greisijs atcerējās savā aculiecinieku stāstījumā "Patiesība par Titāniku".
Arčibalds Greisijs nekad vairs neatguvās no hipotermijas, ko viņš pārcieta katastrofas naktī. Viņš nomira 1912. gada beigās, dažus mēnešus vēlāk, 53 gadu vecumā. Viņa grāmata tika publicēta pēcnāves laikā, un to uzskata par detalizētāko Titānikā izdzīvojuša cilvēka stāstījumu.